Satura rādītājs
⚡Kopsavilkums:

Skotu ķīmiķis Lī Kronins asi kritizē Silīcija ielejas pārspīlējumus par vispārējā mākslīgā intelekta drīzu rašanos un noraida eksistenciālo baiļu pamatotību. Viņš skaidro, kāpēc pašreizējie lielie valodas modeļi bez fiziskas mijiedarbības ar pasauli nespēj sasniegt patiesu apziņu.

Tehnoloģiju nozares līderu solījumi par drīzu vispārējā mākslīgā intelekta (AGI) sasniegšanu aizvien biežāk saskaras ar nopietnu zinātnieku pretestību. Ķīmiķis un Glāzgovas Universitātes profesors Lī Kronins pauž asu kritiku par nozares autoritāšu, piemēram, Sema Altmena un Džofrija Hintona, sludinātajām teorijām. Viņa skatījums piedāvā nepieciešamo realitātes devu pasaulē, kurā dominē mārketinga radītas cerības un bailes.

Sems Altmens un ilūzija par neierobežotu mērogošanu

Sems Altmens regulāri apgalvo, ka AGI ir tepat aiz stūra un ka pašreizējo modeļu izmēra palielināšana automātiski radīs saprātīgu mašīnu. Kronins šādu pieeju sauc par maldinošu. Lielie valodas modeļi strādā ar statistisku datu apstrādi, nevis reālu izpratni. Tie spēj atpazīt un atkārtot cilvēka valodas struktūras, taču tiem trūkst fiziskas pieredzes un spējas radīt jaunas zināšanas patstāvīgi. Zinātnieks uzskata, ka pašreizējā Silīcija ielejas pieeja ignorē bioloģijas un fizikas pamatlikumus. Lai radītu patiesu intelektu, ir vajadzīga evolūcija un atgriezeniskā saite ar reālo vidi. Pašreizējie rīki ir tikai sarežģīti spoguļi, kas atspoguļo mūsu pašu radīto saturu.

Džofrija Hintona bailes un terapeitiskais aspekts

Džofrijs Hintons, kuru dēvē par vienu no mākslīgā intelekta krusttēviem, pēdējos gados ir kļuvis par skaļu trauksmes cēlēju. Viņš brīdina, ka digitālās sistēmas drīz var pārņemt varu pār pasauli un iznīcināt cilvēci. Kronins uzskata, ka šādas bailes ir nepamatotas un prasa psiholoģisku, nevis tehnoloģisku skaidrojumu.
"Zinātnieki, kuri visu mūžu ir pavadījuši, strādājot ar šaurām matemātiskām sistēmām, mēdz personificēt savu kodu. Viņu bailes no pašu radītajiem algoritmiem liecina par zināmu nespēju nodalīt sarežģītu statistiku no apziņas."
Bailes no eksistenciāliem riskiem novērš uzmanību no reālajām problēmām, piemēram, datu drošības, dezinformācijas un tehnoloģiju monopolu ietekmes uz sabiedrību.

Kas ir asamblejas teorija?

Kas ir asamblejas teorija? Asamblejas teorija ir Lī Kronina un viņa pētnieku komandas izstrādāts zinātnisks ietvars, kas mēra fizikālu objektu sarežģītību. Tā mēra, cik soļu ir vajadzīgi, lai no vienkāršiem elementiem izveidotu konkrētu molekulu vai struktūru. Šī teorija pierāda, ka sarežģīti objekti nevar rasties nejauši bez evolūcijas procesa un atmiņas sistēmas saglabāšanas. Piemērojot šo teoriju digitālajām tehnoloģijām, kļūst skaidrs, ka pašreizējie algoritmi nav evolucionāri aktīvi. Tie nerada jaunus fiziskus objektus un nemēģina izdzīvot reālajā pasaulē. Tādēļ to nosaukšana par "dzīviem" vai "saprātīgiem" ir zinātniski nekorekta.
Aspekts Silīcija ielejas redzējums Asamblejas teorijas skatījums
Intelekta avots Datu apjoms un skaitļošanas jaudas palielināšana Fiziska mijiedarbība un bioloģiska evolūcija
Apziņas rašanās Tiks sasniegta, palielinot neironu tīklu parametrus Nav iespējama bez materiālas atmiņas sistēmas
P(doom) rādītājs Reāls un aprēķināms apdraudējums cilvēcei Statistiski bezjēdzīgs un nezinātnisks cipars
💡 Svarīgi par P(doom)
P(doom) ir termins, ko izmanto, lai raksturotu varbūtību, ka tehnoloģijas izraisīs cilvēces iznīcināšanu. Kronins uzsver, ka šī skaitļa aprēķini ir pilnīgs absurds, jo tiem nav empīriska pamata un tie balstās tikai uz subjektīvām ekspertu emocijām.

Praktiskā pieeja bailēm no tehnoloģijām

Tā vietā, lai baidītos no neeksistējoša robota dumpja, uzņēmumiem vajadzētu pievērsties reālajai rīku sniegtajai vērtībai un riskiem. Pārmērīga skriešana pakaļ katram jaunam solījumam var radīt zaudējumus, savukārt pilnīga atteikšanās no jauninājumiem draud ar atpalicību no konkurentiem.
💡 Aigents.lv rekomendācija
Baltijas uzņēmējiem nav jābaidās no fantastikas filmu scenārijiem, ko popularizē atsevišķi nozares pārstāvji. Gudra stratēģija ir ieviest tos risinājumus, kas jau šodien sniedz reālu efektivitāti jūsu komandai. Šos procesus palīdz automatizēt mākslīgā intelekta asistenti uzņēmumiem, kas palīdz optimizēt darba plūsmu bez lieka riska un spekulatīvām bailēm. Konkrētu uzdevumu nodošana drošiem algoritmiem palīdz atbrīvot jūsu darbinieku laiku radošākiem un svarīgākiem darbiem.
Zinātnieku diskusijas, kā to lieliski parāda Lī Kronina analīze, mudina mūs uz pragmatismu. Pašreizējās tehnoloģijas ir spēcīgi rīki, nevis jaunas dzīvības formas, kas gatavojas pārņemt pasauli. To izmantošanai jābūt pārdomātai un mērķtiecīgai.

Biežāk uzdotie jautājumi (FAQ)

Kāpēc Lī Kronins uzskata, ka Sems Altmens maldās?

Kronins skaidro, ka Altmena teorija par AGI sasniegšanu tikai ar modeļu palielināšanu ir aplama. Datu mērogošana nerada patiesu apziņu un spēju radīt jaunas zināšanas, jo trūkst evolūcijas un materiālas mijiedarbības ar fizisko pasauli.

Kas ir P(doom) un kāpēc tas ir nesaprātīgs jēdziens?

P(doom) ir mēģinājums procentuāli izteikt varbūtību, ka mašīnas iznīcinās cilvēci. Kronins norāda, ka šim rādītājam nav zinātniskas vērtības, jo tas balstās uz minējumiem un personīgām bailēm, nevis empīriskiem zinātniskiem datiem.

Kā asamblejas teorija palīdz saprast mākslīgo intelektu?

Asamblejas teorija mēra objektu sarežģītību un pierāda, ka dzīvība un apziņa rodas tikai ilgstošas fiziskas evolūcijas ceļā. Pašreizējie digitālie rīki nedzīvo šajā evolucionārajā ciklā, tādēļ to nosaukšana par dzīviem ir kļūdaina.