Jaunākie dati rāda, ka programmētāji ir visnoturīgākie pret mākslīgā intelekta radīto darba tirgus spiedienu. Uzziniet vairāk par pētījuma datiem.
Kad ģeneratīvais mākslīgais intelekts un automatizētie kodēšanas rīki piedzīvoja strauju izrāvienu, daudzi nozares eksperti prognozēja drīzu programmatūras izstrādātāju ēras galu. Tika uzskatīts, ka viedie asistenti spēs pilnībā aizstāt cilvēku darbu, izraisot masveida darbinieku atlaišanu. Tomēr jaunākie dati rāda pilnīgi pretēju tendenci. Programmatūras izstrāde ir izrādījusies viena no noturīgākajām profesijām pret AI radīto ietekmi.
Lai gan uzņēmumi bieži min mākslīgo intelektu kā galveno iemeslu štatu samazināšanai, reālā situācija darba tirgū liecina par ko citu. Riska kapitāla uzņēmuma SignalFire veiktā analīze, kas balstīta uz miljoniem darbinieku karjeras datiem vairāk nekā 80 miljonos uzņēmumu, atklāj, ka inženiertehniskās lomas joprojām ir ārkārtīgi pieprasītas.
Tā vietā, lai mazinātu pieprasījumu, AI rīki ir padarījuši programmētājus produktīvākus, radot jaunu darba apjomu un nepieciešamību pēc vēl detalizētākas sistēmu uzraudzības.
Ko parāda reālie nodarbinātības dati
Bieži vien ziņas par atlaišanām neatspoguļo patieso ainu, jo darbinieki pēc darba zaudēšanas mēdz novēloti atjaunināt savu statusu profesionālajos tīklos. Tāpēc SignalFire pētnieki izvēlējās analizēt tieši pieņemšanas datus jaunos amatos kā precīzāko reāllaika rādītāju.
Dati liecina, ka kopējais pieņemto darbinieku skaits lielajos tehnoloģiju uzņēmumos ir samazinājies par 25%, salīdzinot ar 2019. gada līmeni. Tomēr inženiertehniskajās lomās šis kritums ir bijis ievērojami mazāks - tikai 11%. Tas nozīmē, ka uzņēmumi, pat optimizējot savus budžetus, turpina aktīvi saglabāt un piesaistīt programmēšanas talantus.
| Rādītājs darba tirgū | 2019. gads | 2025. gads | Izmaiņas (%) |
|---|---|---|---|
| Kopējā jaunu darbinieku pieņemšana lielajos tehnoloģiju uzņēmumos | Bāzes līmenis | Samazinājums par 25% | -25% |
| Inženieru un programmētāju pieņemšana tajos pašos uzņēmumos | Bāzes līmenis | Samazinājums par 11% | -11% |
| Inženieru īpatsvars starp visiem jaunajiem darbiniekiem lielajos uzņēmumos | 46% | 55% | +9% |
| Inženieru pieņemšana agrīnās stadijas jaunuzņēmumos (startups) | Bāzes līmenis | Pieaugums par 7% | +7% |
Vēl izteiksmīgāka tendence vērojama jaunuzņēmumu sektorā. Agrīnās stadijas jaunuzņēmumi 2025. gadā pieņēma darbā par 7% vairāk inženieru nekā pirms sešiem gadiem. Ja mākslīgais intelekts patiešām spētu pilnībā aizstāt programmētāju darbu, tieši šajās organizācijās, kur resursi ir visvairāk ierobežoti, mēs redzētu straujāko inženieru skaita kritumu. Tomēr realitātē pieprasījums turpina pieaugt.
Dževonsa paradokss un AI efektivitāte
Ekonomikā ir labi zināms jēdziens, ko sauc par Dževonsa paradoksu. Tas nosaka, ka tehnoloģiskais progress, kas palielina kāda resursa izmantošanas efektivitāti, parasti nesamazina šī resursa patēriņu. Gluži pretēji, tas palielina pieprasījumu, jo pakalpojums vai resurss kļūst lētāks, pieejamāks un paver jaunas izmantošanas iespējas.
Tieši to šobrīd varam novērot programmatūras izstrādē. Tā kā koda rakstīšanas asistenti palīdz izveidot pamata kodu gandrīz acumirklī, programmētājiem atbrīvojas laiks sarežģītāku problēmu risināšanai un jaunu ideju attīstībai. Darba apjoms vienkārši paplašinās, lai aizpildītu jauno jaudu.
Kā norāda Nvidia vadītājs Džensens Huangs, pateicoties viedajiem aģentiem, inženieri šobrīd ir aizņemtāki nekā jebkad agrāk. Tehnoloģija mudina viņus radīt nākamos lielos produktus, nevis vienkārši pavadīt laiku, rakstot standarta koda rindas.
"Kāds teica, ka mākslīgais intelekts iznīcinās visas programmatūras izstrādes darba vietas. Patiesībā ir pretēji. Tagad, kad visi inženieri izmanto aģentu palīdzību, viņi ir noslogotāki nekā jebkad agrāk, jo sistēmas mudina viņus nepārtraukti virzīt uz priekšu jaunas idejas."
Ko tas nozīmē uzņēmumiem un vadītājiem
Lai gan pilnīgas profesiju izzušanas prognozes pagaidām nepiepildās, darba saturs neizbēgami mainās. No inženieriem vairs netiek gaidīta tikai mehāniska koda rakstīšana, bet gan sistēmu arhitektūras izpratne, integrācijas spējas un drošības risku vadība. Lai gan programmēšanas rīki attīstās strauji, ikdienas biznesa procesu efektivitāti un ikdienas darbu optimizāciju vislabāk nodrošina mākslīgā intelekta asistenti uzņēmumiem, kas palīdz automatizēt rutīnas uzdevumus visās nodaļās.
Pat vadošo AI izstrādes uzņēmumu, piemēram, Anthropic, pārstāvji atzīst, ka reālajā dzīvē nav novērojamas būtiskas atšķirības bezdarba līmenī starp profesijām, kurās plaši izmanto viedos rīkus (kā datu ievades speciālisti vai programmētāji), un profesijām, kas saistītas ar fizisku darbu reālajā pasaulē.
Uzņēmumiem jārēķinās, ka darba tirgū var samazināties pieprasījums pēc jaunākā līmeņa (junior) speciālistiem, kuru pamata uzdevumus tagad viegli veic AI. Galvenais uzsvars tiks likts uz pieredzējušiem speciālistiem, kuri prot pārvaldīt un pārbaudīt mākslīgā intelekta radīto saturu.
Noslēgumā var secināt, ka tehnoloģiju attīstība kārtējo reizi nevis aizstāj cilvēku, bet gan transformē viņa lomu. Uzņēmējiem, kas vēlas saglabāt konkurētspēju, ir svarīgi nevis mazināt darbinieku skaitu, cerot uz pilnīgu automatizāciju, bet gan investēt savas komandas spējās efektīvi sadarboties ar jaunajiem tehnoloģiju rīkiem. Detalizētāku analīzi par šo tēmu var lasīt medija TechCrunch oriģinālajā ziņojumā.
